Nedzirdētais klausīšanās terapijas spēks

Kā klausīšanās terapija var palīdzēt regulēt nervu sistēmu

Iedomājieties terapiju, kurā jūs vienkārši klausāties skaņas vai mūziku, kas liek jums justies mierīgākam, saistītākam un kontrolētākam.

Klausīšanās terapija nav tikai mūzikas baudīšana. Tā ir spēcīga, zinātniski pamatota metode, kas palīdz jūsu smadzenēm un ķermenim strādāt labāk.

Šajā emuārā, pamatojoties uz jaunākajiem pētījumiem un reāliem piemēriem, mēs pētīsim, kā klausīšanās terapija var palīdzēt uzlabot jūsu garīgo veselību.

Klausīšanās terapijas spēks

Klausīšanās terapija izmanto noteiktas skaņas, mūziku un frekvences, lai aktivizētu nervu sistēmu. Bet kā tieši tā darbojas? Noslēpums slēpjas neiroplasticitātē, kas ir mūsu smadzeņu apbrīnojamā spēja mainīties un pielāgoties.

Klausoties klausīšanās terapijā, aktivizējat smadzeņu daļas, kas ietekmē jūsu emocijas, uzvedību un pat ķermeni. Šīs pārmaiņas nav tikai īslaicīgas, bet var nodrošināt ilgstošus uzlabojumus jūsu pašsajūtā un reakcijā uz dzīves izaicinājumiem [Chatterjee et al., 2021].

Svarīga klausīšanās terapijas daļa ir saikne starp smadzenēm un veģetatīvo nervu sistēmu. Šī nervu sistēmas daļa regulē tādas svarīgas funkcijas kā sirdsdarbība, elpošana un gremošana.

Klausoties noteiktas skaņas, mēs varam līdzsvarot šo sistēmu, liekot justies mierīgāk un labāk [McCorry, 2007].

Klausīšanās terapija un klejojošais nervs

Viena no svarīgākajām klausīšanās terapijas sastāvdaļām ir klejotājnervs.

Iespējams, esat dzirdējuši, ka klejotājnervs ir "maģistrāle" starp smadzenēm un ķermeni.

Šis nervs būtiski ietekmē mūsu garīgās un fiziskās sajūtas, un tas ir tieši saistīts ar mūsu dzirdi. Klausīšanās terapijas, piem. Safe and Sound Protocol (SSP), palīdz stimulēt klejojošo nervu ar skaņu, nodrošinot relaksāciju un drošības sajūtu [Porges, 2013].

Ja šis nervs ir pareizi stimulēts, mēs jūtamies mazāk satraukti, vairāk kontrolējamies un labāk tiekam galā ar stresu.

To var uzskatīt par ķermeņa atiestatīšanas pogu. Vagusa nerva stimulēšana palīdz mums pāriet no "cīņas vai bēgšanas" stāvokļa uz "atpūtas un atveseļošanās" stāvokli, kurā mūsu ķermenis var atveseļoties un mūsu prāts jūtas brīvāks [Dolphin et al., 2022].

Klausīšanās terapijas pielietojums

Klausīšanās terapija var būt ļoti efektīva cilvēkiem, kas cieš no trauksmes, traumām, sensorās apstrādes problēmām un pat fiziskām sāpēm.

Tādi rīki kā Safe and Sound Protocol (SSP) ir īpaši izstrādāti šo problēmu risināšanai.

SSP ir vairāk nekā tikai mūzika.

Tā ir rūpīgi izstrādāta procedūra, kurā izmanto patentētu algoritmu. Lai regulētu jūsu nervu sistēmu un palīdzētu jums justies līdzsvarotākam un spēcīgākam [Porges et al., 2014].

Piemēram, pētījumi liecina, ka bērniem ar autismu, kuri izmantoja SSP, ievērojami uzlabojās sociālās prasmes, klausīšanās prasmes un emocionālais līdzsvars [Squillace et al., 2022].

SSP tiek izmantots arī cilvēkiem ar traumu, lai palīdzētu viņiem būt mazāk saspringtiem un justies drošākiem un saistītākiem [Rajabalee et al., 2022].

Klausīšanās terapija ne tikai mazina simptomus, bet arī palīdz likt pamatus ilgtermiņa garīgajai veselībai.

Kāpēc klausīšanās terapija šodien ir tik noderīga

Mūsdienu pasaule ir stresa pilna. Daudzi cilvēki saskaras ar pastāvīgu spiedienu, nenoteiktību un izaicinājumiem, kas var izjaukt mūsu nervu sistēmas līdzsvaru.

Klausīšanās terapija ir maigs, neinvazīvs veids, kā atjaunot mūsu sistēmas līdzsvaru.

Tā ir īpaši noderīga, jo tā neprasa apzināti domāt par savām domām vai sajūtām, kas dažkārt var būt sarežģīti. Tā vietā tā darbojas caur jūsu ķermeni, liekot jums justies labāk no iekšienes uz āru [Finn & Fancourt, 2018].

Tā kā klausīšanās terapija ir droša, pieejama un visaptveroša pieeja, tā ir pievilcīga daudziem cilvēkiem.

Neatkarīgi no tā, vai to lietojat kopā ar citām terapijām vai atsevišķi, tā ir efektīvs veids, kā nomierināt nervu sistēmu. Tas galu galā nodrošina laimīgāku un veselīgāku dzīvi [Chlan et al., 2018].

Secinājums: noskaņojieties uz savu labsajūtu

Klausīšanās terapija nav tikai labsajūtas tendence, tā ir zinātniski pamatots veids, kā dziedināt un līdzsvarot nervu sistēmu.

Apzināti strādājot ar skaņām, jūs varat izmantot savu smadzeņu dabisko spēju mainīties, nomierināt prātu un uzlabot vispārējo labsajūtu [Ellis & Thayer, 2010].

Neatkarīgi no tā, vai ciešat no trauksmes, traumas vai ikdienas stresa, klausīšanās terapija var būt spēcīgs līdzeklis, kas palīdz jums justies ciešāk saistītam, stiprākam un mierīgākam.

Avoti:

• Chatterjee, D., Hegde, S., & Thaut, M. (2021). Neural plasticity: The substratum of music-based interventions in neurorehabilitation (Neironu plastiskums: uz mūziku balstītu intervenču substrāts neirorehabilitācijā). Neirorehabilitācija.
• McCorry, L. K. (2007). Autonomās nervu sistēmas fizioloģija. American Journal of Pharmaceutical Education.
• Porges, S. W. (2013). Polivagālā teorija: emociju, piesaistes, komunikācijas un pašregulācijas neirofizioloģiskie pamati.
• Dolphin, H., Dukelow, T., & Finucane, C. (2022). Transkutānas klejojošā vājdzirdīgā nerva stimulācijas papildinošā loma neirokardiovaskulārās un kognitīvās veiktspējas modulēšanā. Neirozinātnes robežas (Frontiers in Neuroscience).
• Porges, S. W., Bazhenova, O. V., Ball, E., & Lewis, G. F. (2014). Sociālās iesaistes un piesaistes perspektīvas sociālās uzvedības pētniecībā.
• Squillace, M., Porges, S. W., & Lewis, G. F. (2022). Gadījuma izpēte par Safe and Sound Protocol (SSP) ietekmi uz autismu. Autisma un attīstības traucējumu žurnāls.
• Rajabalee, Y., Porges, S. W., & Lewis, G. F. (2022). Safe and Sound Protocol (SSP) and trauma recovery: A case study. Harvard Review of Psychiatry.
• Finn, S., & Fancourt, D. (2018). The biological impact of listening to listening to music in clinical and nonclinical settings: A systematic review. Progress smadzeņu pētniecībā.
• Chlan, L., Heiderscheit, A., & Skaar, D. J. (2018). Uz pacientu vērstas mūzikas intervences ekonomiskais novērtējums intensīvās terapijas nodaļu pacientiem. Kritiskās aprūpes medicīna.
• Ellis, R. J., & Thayer, J. F. (2010). Mūzika un autonomās nervu sistēmas (dis)funkcija. Mūzikas uztvere.